Atklāts līdz šim tālākais supermasīvais melnais caurums

«Apollo»

Atklāts līdz šim tālākais supermasīvais melnais caurums

Robin Dienel/Carnegie Institution for Science

Astrofiziķiem, iespējams, nāksies mainīt līdz šim pastāvējušos priekšstatus par to, kā veidojas melnie caurumi, jo vistālākais līdz šim novērotais supermasīvais melnais caurums ir netipiski liels, ņemot vērā tā vecumu. Tas atklāts 13 miljardu gaismas gadu attālumā, tātad izveidojies vien 690 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena.

«Šis melnais caurums ir izaudzis krietni lielāks, nekā gaidīts tikai 690 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena. Tas ir izaicinājums melno caurumu veidošanās teorijām,» sacījis žurnālā Nature aprakstītā zinātniskā pētījuma līdzautors, NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas zinātnieks Daniels Sterns.

Kosmiskais milzis tika atklāts, kombinējot datus no NASA WISE (Wide-field Infrared Survey Explorer) instrumenta, kurš atrodas Zemes orbītā, ar datiem no dažādiem uz planētas izvietotiem mērinstrumentiem. No vairākiem simtiem miljonu WISE atklāto potenciāli interesanto objektu, Karnegī observatorijas astronoma Eduardo Banjadas vadībā tika izvēlēti tie objekti, kurus būtu vērts izsekot ar Karnegī Magelāna teleskopu Čīlē.

Žurnāls Nature

Jaunatklātais milzu melnais caurums, kura masa ir 800 miljonus reižu lielāka nekā Saulei, ir tā dēvētais kvazārs un atrodas agrīnas galaktikas centrā. Zinātnieki uzskata, ka šāda objekta izveidei tik īsā (kosmiskos mērogos) laika posmā bija jāvalda īpašiem apstākļiem. Kādiem, tas pagaidām ir jautājums bez atbildes.

Milzu melnais caurums, kurš matēriju rij kā negausis, zinātniekiem šķiet jo īpaši interesants tādēļ, ka tas veidojies salīdzinoši agri pēc Lielā sprādziena, kad Visumas bija pastāvējis vien 5% no laika.

«Kvazāri ir vieni no spožākajiem un arīdzan tālākajiem zināmajiem kosmiskajiem objektiem. To izpēte var dot zināšanas par agrīno Visumu,» sacījis pētījuma līdzautors Brams Venemans no Maksa Planka Astronomijas institūta Vācijā.

Kvazāra attālumu zinātnieki noteica, izmantojot sarkanās nobīdes metodi. Tas ir - mērot, cik lielā mērā tiek izstiepts kvazāra izstarotās gaismas viļņa garums Visuma izplešanās rezultātā.

Zinātnieki uzskata, ka tik spožu un tālu kvazāru kā šis, ir 20 - 100, tādēļ cer, ka Eiropas Kosmosa aģentūras Eiklīda misija un NASA WFIRST (Wide-field Infrared Survey Telescope) misija palīdzēs tos atklāt.

50 komentāri:

vārds
48 3
vārds Parādīt diskusiju
Gribēju palasīt interesentu komentārus par raksta tēmu,bet nonācu idiotu barā - visur tie paši komentāri un pārsvarā par vietu, kas zemāk par jostu.Pie visiem rakstiem viens un tas pats-analfabētisma slavas maršs.:)DDDDD
Atbildēt Ziņot!
Anonīms
20 1
Anonīms » Biruta Parādīt diskusiju
tas ir kīniski ?
Atbildēt Ziņot!
he
7 0
he » Anonīms Parādīt diskusiju
esi pamatīgi izpētījis?
Atbildēt Ziņot!
to winnijs puhs
14 2
to winnijs puhs » vārds Parādīt diskusiju
Padomā un parādi man kaut vienu saturīgu komentāru par raksta tēmu.:))
Atbildēt Ziņot!
Edža
16 3
Edža » Brexit Parādīt diskusiju
Hahaha, ļoti smieklīgi. Ja Tu mācētu lasīt, tad būtu izlasījis, ka rakstā ir par melno caurumu, nevis brūno.
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Citi kanāla «Zinātne» raksti: