BATL apsver iespēju lūgt apturēt elektrifikācijas projektu

«Apollo»

BATL apsver iespēju lūgt apturēt elektrifikācijas projektu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Biedrības «Baltijas asociācija - transports un loģistika» (BATL) prezidente Inga Antāne pēc valdības šīs nedēļas lēmuma virzīt tālāk vienu no dārgākajiem Latvijas vēsturē projektiem – dzelzceļa elektrifikāciju – apsver iespēju vērsties Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) ar lūgumu uz laiku apturēt šī gandrīz pus miljarda vērtā projekta īstenošanu, kamēr valdība spēs nodrošināt tā pilnīgu caurspīdīgumu un piedāvāt stratēģiskus risinājumus dzelzceļa kravu krituma apturēšanai. Pretējā gadījumā šī projekta īstenošana ir pielīdzināma dārga, jaudīga sniega tīrītāja izmantošanai vasarā, kam nebūs reāla pielietojuma.

Latvija ir sliežu lielvalsts, jo Eiropā tā ir līdere sliežu garumā uz vienu iedzīvotāju. Lai šādu infrastruktūru «Latvijas dzelzceļš» uzturētu, ir jāpārvadā 60 miljoni tonnu kravu gadā. Pēc BATL aplēsēm jau šobrīd pietrūkst trešā daļa šī plāna izpildei un turpmākajos gados iztrūkums tikai pieaugs, ņemot vērā Krievijas lēmumu nevirzīt caur Latvijas ostām savas kravas. Piemēram, BATL pārstāvošo uzņēmumu pieredze rāda, ka jau šobrīd no Krievijas puses tiek saskaņotas naftas un ogļu kravas tikai 5% apmērā, kamēr gada sākumā tas apjoms bija vēl 90% apmērā.

Eksperti jau daudzkārt brīdinājuši, ka situācija nozarē ir kritiska un tā ir krīzes priekšvakarā. Šāda projekta īstenošana šobrīd «ož» pēc izšķērdības, uzliekot vēl lielāku finansiālu slogu uz kravu pārvadātājiem. Diemžēl valdība turpina apzināti ignorēt signālus par krīzi nozarē un par katru cenu virza uz priekšu elektrifikācijas projektu, aizbildinoties, ka lielāko finansējumu (347 miljonus eiro) veidos Eiropas Savienības līdzekļi. Savukārt iztrūkstošos aptuveni 100 miljonus eiro ieguldīs pats «Latvijas dzelzceļš», aizņemoties līdzekļus bankā.

«Man nav saprotams, kāpēc ar tādu mērķtiecību tiek virzīts šis projekts, zinot, ka situācija tranzīta jomā pasliktināsies un pa šīm sliedēm, iespējams, nebūs ko transportēt?! Tāpat atbildīgā ministrija vēl līdz šim nav spējusi nodrošināt projekta caurspīdīgumu – svarīgs jautājums, kas maksās par šo dārgo projektu? Vai tie būs pārvadātāji, kuriem pieaugs dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa? Jau šobrīd tā ir augstākā Eiropā un samazina Latvijas konkurētspēju reģionā jaunu kravu piesaistē! Tāpat ir virkne citu tehnisku jautājumu, kas rada neskaidrības,» atzīst Inga Antāne, BATL prezidente.

BATL vadītāja aicina atbildīgo ministriju un valdību ar tikpat lielu «dedzīgumu» pieņemt lēmumus Latvijas konkurētspējas palielināšanā dzelzceļa pārvadājumu jomā un izstrādāt tranzīta attīstības stratēģisku redzējumu, ko atbildīgā ministrija sākusi darīt tikai pēc tam, kad to uzdeva darīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Tuklāt asociācijai nav izprotams Satiksmes minsitrijas arguments par nepieciešamību īstenot šo elektrifikācijas projektu, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām – lai gan transports Latvijā veido 28% no SEG emisijām, saskaņā ar VARAM datiem 92% šo emisiju veido ceļa transports (vieglie un kravas transportlīdzekļi, autobusi) un tikai 7% rada dzelzceļš. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka šī projekta ‘īstenošana ļaus būtiski samazināt SEG emisiju daudzumu Latvijā.

Atbildīgās Satiksmes minsitrijas un VAS «Latvijas Dzelzceļš» izlikšanās, ka tranzīta nozarē «viss kārtībā» jau kļuvis par bīstamu manevru Latvijas tautsaimniecībai. Analizējot pēdējo trīs gadu statistikas rādītājus, Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomi strauji samazinās un šobrīd nav nekādu priekšnosacījumu, lai situācija Latvijā uzlabotos. Lai izvairītos no krīzes tranzīta nozarē, šobrīd atbildīgajai Satiksmes ministrijai un valdībai kopumā būtu steidzami jārīkojas un jāpieņem atbildīgi lēmumi nozares konkurētspējas uzlabošanai, pretējā gadījumā krīzes radītās sekas atstās negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, budžeta ieņēmumiem, iedzīvotāju labklājību. BATL aicina ņemt vērā patieso situāciju nozarē, nevis mānīgo «relatīvi nelielu kravu pieaugumu». Ja valdība steidzami nepieņems svarīgus lēmumus un nesāks rīkoties, tad, iespējams, tai drīzumā būs jāpārskata budžeta ieņēmumu prognozes, kā arī jādomā par jaunām sociālām atbalsta programmām nozarē strādājošajiem.

Šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS «Latvijas dzelzceļš» padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties. Jau vairākus gadus atbildīgā par nozari Satiksmes ministrija izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs. Nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās, nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, ka otra lielākā tautsaimniecības nozare, kura veido nozīmīgu pienesumu IKP un nodarbina desmitiem tūkstošu darbinieku, ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā.

Par BATL:

Biedrība «Baltijas asociācija – Transports un Loģistika» (BATL) pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus - AS «Ventbunkers», AS «Ventspils Tirdzniecības Osta», AS «Kālija Parks», AS «Latvijas Naftas Tranzīts», SIA «Noord Natie Ventspils Terminals», AS «PKL Flote», SIA «Ostas Flote», SIA «Mineral-Tra

96 komentāri:

!:):):):)
80 1
!:):):):)
Vajag atvērt tos čekas maisus, tad arī taps skaidrs, kuras valsts labā kurš strādā! Latvija, kura izsenis ir bijusi tranzīvalsts ar izdevīgu loģistiku, šo purnu valdīšanas laikā ir iznīcināta kā konkurēt nespējīga!
Atbildēt Ziņot!
RED
104 4
RED Parādīt diskusiju
Noskaidrojiet, kuras partijas pārziņā ir satiksmes ministrija un izdariet secinājumus!
Atbildēt Ziņot!
Aija
105 5
Aija Parādīt diskusiju
Uzreiz skaidrs, ka bīdītājiem ir sava interese. Un liela. ES līdzfinansējums un kredīts ir ideāli līdzekļi, kuros iegrābt savas alkatīgās roķeles. Nav jau nu pirmais tāds projekts, kurā ir klaji saskatāma interese. Labi, ka vismaz ir kāda organizācija, kura neklusē un mēģina cīnīties. Ja arī šoreiz valsts institutūciju vadošo darboņu privātās materiālās intereses kā asfalta rullis pārbrauks pāri Latvijas ekonomiskajām un arī iedzīvotāju interesēm, tad tiks sabrauktas arī pēdējās cerības, ka Latvijā ir iespējams tikt saklausītam, ka ir iespējams apturēt klaju kaitniecību. Ja ministrija un valdība kārtējo reizi ignorēs šo kritisko situāciju, tad, manuprāt, Latvijas iedzīvotājiem nav vērts iet uz vēlēšanām vispāŗ! Lai tad ir vispārējs boikots vismaz vienu reizi! Lai velēšanas noiet pa d..rsu tā ka rūc! Varbūt tad aklie un kurlie tur augšā būs spiesti kaut mazliet mainīt savu attieksmi pret apkārt notiekošo.
Atbildēt Ziņot!
JOHN JOHNSTON
100 7
JOHN JOHNSTON Parādīt diskusiju
Svarīgs nav fakta konstatējums,tas tāpat visiem ir skaidrs,ka Latvijā viss ir dārgāks nekā citur pasaulē. Bet izbrīnu izraisa šīs sievietes drosme atklāti pateikt un loģiski pamatot šī projekta bezjēdzīgumu. Malacis. Vēl tikai apstiprināt ar faktiem RailBaltic bezjēdzīgo un nevēlamo projekta patiesību .
Atbildēt Ziņot!
Anonīms
35 2
Anonīms
nevar,ko zagsim.
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Citi kanāla «Ekonomika» raksti: