Foto: Daugavā ielaisti 400 tūkstoši vimbu mazuļu Attēlu galerija

Apollo

Foto: Daugavā ielaisti 400 tūkstoši vimbu mazuļu 7 attēli

Foto: Publicitātes foto

Turpinot zivju resursu atjaunošanas pasākumus, 5. un 6. septembrī Daugavā lejpus Rīgas HES ielaida 400 000 vimbu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta (z/i) «BIOR» Doles zivjaudzētavā, portālam «Apollo» ziņo «Latvenergo» pārstāvji.

Vimba ir karpu dzimtas zivs, vidēji liela, un tās ķermenis ir samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Vimbas ir sastopamas upēs, tās uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi. Vimbu mazuļus audzē Doles zivaudzētavas dīķos, kur tos pavasarī ielaida kā kāpurus. Vimbas mazuļa svars ir vidēji 0,8 grami. Zivju audzētava «Dole» ir vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā būs ielaisti vairāk nekā 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Zivju mazuļu izlaišana sākās aprīļa beigās un maija sākumā, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Aprīlī un maijā izlaida līdaku kāpurus, maijā un jūnijā – nēģu kāpurus, jūlijā ielaida zandartu mazuļus un augustā sīgu mazuļus.

«Vimbu mazuļus šogad izlaida divas nedēļas vēlāk, jo iekavējās pavasara iestāšanās un arī vasara bija vēsa. Ielaižot Daugavā vimbu mazuļus, noslēdzas 2017. gada zivju resursu atjaunošanas programma. Līdz ar to Daugavas baseina ūdenstilpes ir veiksmīgi papildinātas ar dažādu sugu zivīm,» atklāj «Latvenergo» Vides pārvaldības daļas vadītāja Aļona Boloņina.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i «BIOR», pamatojoties uz AS «Latvenergo» saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu. 

AS «Latvenergo» ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000). «Latvenergo» vides aizsardzības politika ir saistīta ar uzņēmuma darbības ilgtspēju, un vides projektu īstenošanā uzņēmumam ir vairāku gadu pieredze. 

22 komentāri:

123
10 0
123
malači, laicīgi iebēra rudens žoram
Atbildēt Ziņot!
specis
9 0
specis
Cik tiem kombinatoriem samaksāja???
Paši izaudzēja,bet iepirka caur ''Pakistānu'' vai ''Ķīnu'',kā parasti....šoreiz laikam noraustījās,ja jau citi neaudzē!
Atbildēt Ziņot!
Lauku pāķis
15 2
Lauku pāķis
kad kaut ko ielaidīs virs pļaviņu HES,vai arī makšķernieki no Aizkraukles,Pļaviņām,Jēkabpils nav pelnījuši!!??
Atbildēt Ziņot!
Dīzels
11 1
Dīzels
Plēsīgiem uz rudeni barības deva :(
Atbildēt Ziņot!
znajs
6 0
znajs Parādīt diskusiju
Protams esmu tikai un vienīgi PAR zivju resursu papildināšanu, bet par tām vimbām man nav īsti skaidrs - tās visu laiku tiek audzētas un laistas iekšā, tas maksā naudu, bet vimbu mums ir ĻOTI daudz. Varbūt es kaut ko nesajēdzu, bet manuprāt vajadzētu vairāk pievērsties sugām, ar kurām mums ir krietni švakāk.
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Vēl par tēmu

Citi kanāla «Dzīvnieki» raksti: