Ja ārsts nozīmējis antibiotikas

Apmaksāta informācija

Ja ārsts nozīmējis antibiotikas

Foto: Publicitātes foto

16.-20. novembris - Pasaules antibiotiku nedēļa un Eiropas antibiotiku diena. Jautājumi par antibiotiku lietošanu tiek aktualizēti, lai aicinātu iedzīvotājus lietot antibiotikas pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Nepareiza antibiotiku izvēle un lietošana rada mikroorganismu rezistenci jeb noturību pret antibiotikām. Rezistentas baktērijas izdzīvo antibiotiku klātbūtnē un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot slimnieka nāvi. Latvijā ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņš ir viens no zemākiem Eiropas Savienībā un baktēriju rezistences rādītāji pozitīvi atšķiras uz lielāko daļu Eiropas valstu fona. Tas nozīmē, ka Latvijā ir efektīvākas antibiotikas, kas citās valstīs jau sen vairs nestrādā. Ir ļoti svarīgi šo antibiotiku efektivitāti tādu arī saglabāt.

Svarīgi ir medikamentu lietot atbilstoši ārsta ieteikumam un lietošanas instrukcijai.

Ja norādīts laika intervāls starp medikamenta lietošanu un tuvāko ēdienreizi, svarīgi to ievērot.

Ja norādītas lietošanas reizes dienā, svarīgi ievērot stundu intervālu. Piemēram, 3 reizes dienā nozīmē, ka nepieciešama 8 h atstarpe, viens no variantiem būtu tās lietot plkst. 7.00; 15.00; 23.00. Ja nepieciešama medikamenta biežāka lietošana, var būt nepieciešams nakts laikā uzlikt modinātāju un piecelties, lai iedzertu zāles.

Jāpievērš uzmanība, vai konkrēto medikamentu drīkst lietot kopā ar piena produktiem, alkoholu.

Ja no iepriekšējās antibiotiku lietošanas reizes palikusi pāri kāda tablete vai kapsula, nelietojiet to saaukstēšanās simptomu mazināšanai bez ārsta ziņas, JO:

  • Par klepu, iesnām, paaugstinātu temperatūru lielākoties (vairāk nekā 80% gadījumu) ir atbildīgi vīrusi un šādā gadījumā antibiotiku lietošana nevar palīdzēt. Par spīti aktīvām informatīvām kampaņām ~40% ES iedzīvotāju vēl joprojām tic, ka antibiotikas ir efektīvākais līdzeklis pret saaukstēšanos un gripu, kas nav pareizi.
  • Vīrusa infekcijas gadījumos antibiotikas ir ne tikai neefektīvas, bet pat kaitīgas – var nākties saskarties ar šo medikamentu blaknēm – gremošanas traucējumiem, aknu darbības traucējumiem u.c. Pastāv arī rezistences attīstības risks.

Ja īsā laika periodā nepieciešama atkārtota antibiotiku lietošana, ārsts centīsies piemeklēt citu medikamentu. Jo, iespējams, ka iepriekšējais vairs nebūs efektīvs. Visdrīzāk būs nepieciešama lielāka medikamentu deva.

Obligāti jāpievērš uzmanība antibiotiku derīguma termiņam, jo precīza to iedarbība pēc derīguma termiņa beigām nav paredzama.

Bieža kļūda ir mēģinājums saglabāt atšķaidāmās antibiotiku suspensijas ilgāk par paredzēto ārstēšanas kursu. No antibiotiku pārpalikumiem noteikti jāatbrīvojas, vislabāk nodot utilizācijai atbilstošajās aptiekās. Visticamāk pāri palikušo tablešu skaits tik un tā nepietiks pilnam nākamajam ārstēšanas kursam.

Nevēlama ir gan pārāk ilga, gan pārāk īsa antibiotiku lietošana. Terapijas ilgums būs atkarīgs, galvenokārt, no infekcijas izraisītāja. Piemēram, vienkāršāku urīnceļu infekciju gadījumā sievietēm var pietikt arī ar 3 dienu ārstēšanas kursu. Smagu infekciju, piemēram, tuberkulozes ārstēšana ar antibiotikām ilgst vismaz 6 mēnešus. Lielākajā daļā gadījumu pietiekams būs 5-7 dienu ārstēšanas kurss. Sekojiet ārsta norādījumiem!

Padomus par ārsta – speciālista izrakstīto antibiotiku pareizu lietošanu un uzglabāšanu, jautājiet Mana Aptieka farmaceitiem. 

Raksts veidots sadarbībā ar žurnālu Mana Veselība 

Citi kanāla «Veselība» raksti: