«Mana jūra» atklāj sezonas tīrākās un netīrākās pludmales

«Apollo»

«Mana jūra» atklāj sezonas tīrākās un netīrākās pludmales

Foto: Edijs Pālens/LETA

Noslēdzot šī gada pludmales sezonu, kampaņa «Mana jūra» publicējusi tīrāko un netīrāko Latvijas pludmaļu sarakstu – gan šī gada, gan pēdējo sešu gadu griezumā. 

Pirmajā vietā netīrāko pludmaļu top 5 šajā sezonā atkal bijusi Daugavgrīvas pludmale Rīgā. Ja vidējais atkritumu skaits 100 metru posmā no jūras līdz pirmajiem augiem kāpās Latvijā ir bijis nepilnas 200 atkritumu vienības, tad šī peldvieta šo rādījumu pārsniedz vairākkārt – ja aplūko datus visu sešu gadu griezumā, tās ir 596,7 a.v./100m, ja skatās šī gada datus – tās ir jau 819 a.v./100 m.

Tīrākā pludmale sešu gadu griezumā un šogad ir viena un tā pati – tā ir Abragciema peldvieta Engures novadā. Sešu gadu griezumā tajā vidēji atrodamas tikai 31, 3 atkritumu vienības uz 100 metriem, savukārt šogad pat vēl mazāk – tikai 20. Tas nozīmē, ka tīrākā pludmale par netīrāko pludmali šajā sezonā ir 40 reizes tīrāka.

«Lai gan tas vēl diemžēl neatspoguļojas datos, Latvijas piekrastē pēdējo sešu sezonu griezumā ir tomēr uzlabojusies gan izpratne, gan rīcības centienos nodrošināt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, kas samazina jūras piesārņojošo atkritumu problēmas,» atzīst Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

Ja tīrākās un netīrākās pludmales skatāmies administratīvo teritoriju griezumā, sešu gadu līdere netīrāko pludmaļu ziņā ir Rīga (346,5 a.v. / 100m), tai seko Rucavas (272,7 a.v. / 100m) un Saulkrastu novadi (264,7 a.v. /100m). Savukārt tīrākās pludmales ir Mērsraga (99,5 a.v. /100 m), Rojas (118,1 a.v. / 100m) un Dundagas novados (124,3 a.v. /100 m).

Šogad netīrāko pludmaļu līdere ir Rucavas novads (490 a.v. / 100m), tai seko Saulkrastu novads (369,5 a.v. /100m) un Rīgas pilsēta (359,7 a.v. /100 m). Savukārt tīrākās pludmales 2017. gada vasarā bija atrodamas Pāvilostas novadā (71 a.v./ 100m), Mērsraga novadā (81 a.v./ 100 m) un Carnikavas novadā (113, 5 a.v. / 100m).

Jūru piesārņojošo atkritumu izpētes un monitoringi visā pasaulē notiek, lai būtu iespējams uzzināt, kuri no cilvēka radītajiem atkritumiem rada vislielākos draudus jūru un okeānu ekosistēmām. Jūru piesārņojošo atkritumu problemātika ir atzīta kā viens no nozīmīgākajiem apdraudējumiem pasaules okeānu ekosistēmu dzīvotspējai 21. gadsimtā.

Veicot atkritumu sastāva izpēti, Vides izglītības fonda eksperti un kampaņas «Mana jūra» dalībnieki saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju klasificēja un skaitīja arī Latvijas monitoringa vietās esošos atkritumus. Līdzīgi kā visā pasaulē vispārliecinošākā līdere diemžēl ir plastmasa – tā šogad veidoja pat 59% no kopējā atkritumu klāsta, plastmasas atkritumu īpatsvaram Latvijā pieaugot ik gadus. To apliecina fakts, ka lielāko daļu no visiem Latvijas piekrastē atrastajiem atkritumiem veidoja plastmasas maisiņi (15, 5%), tiem seko jau noārdīšanās procesā neatpazīstami plastmasas gabali (14,6%)  un plastmasas virves (8,6%). Cigaretes un to izsmēķi veido 7,7 % no visu atkritumu kopējā klāsta, savukārt papīrs un kartons 7,4%.

Tīrākās pludmales (2017)

Engures novads, Abragciems 20
Pāvilostas novads, Ziemupe 32
Engures novads, Engure centrs 53
Ventspils pilsēta, Staldzene 58
Carnikavas novads, Gaujas ieteka 71

Tīrākās pludmales (2012 - 2017)

Abragciems 31,3
Irbes ieteka 52,3
Mazirbe 83,2
Gaujas ieteka 88,6
Ziemupe 91

Netīrākās pludmales (2017)

Rīga, Daugavgrīva 819
Jūrmala, Lielupes ieteka/36. līnija 669
Rucavas novads, Latvijas-Lietuvas robeža 654
Saulkrastu novads, Saulkrastu centrs 475
Rucavas novads, Papes bāka 326

Netīrākās pludmales (2012 – 2017)

Rīga, Daugavgrīva 596,7
Engures novads, Apšuciems 378,2
Engures novads, Engures centrs 359,7
Rucavas novads, Latvijas-Lietuvas robeža 332,4
Saulkrastu novads, Saulkrasti centrs 308,7

Vides izglītības fonds (VIF) ir pasaules vadošās vides izglītības un neatkarīgās tūrisma ekosertifikācijas organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) pārstāvis. Latvijā VIF nodrošina visu starptautisko FEE programmu - Zilais karogs, Zaļā atslēga, Ekoskolas, Jaunie vides reportieri, Izzini mežu - īstenošanu vai pārraudzību. Jau sesto gadu VIF īsteno arī nacionāla līmeņa vides kampaņu «Mana jūra», kuras ietvaros katru vasaru notiek zaļā ekspedīcija.

Jau ziņots, ka kampaņa «Mana jūra» jau sešus gadus iestājas par tīru Latvijas piekrasti, vēršot sabiedrības uzmanību uz jūru piesārņojošo atkritumu ekoloģiskajām un ekonomiskajām ietekmēm. Kampaņas pamanāmākā aktivitāte ir zaļā ekspedīcija «Mana jūra». Kampaņa guvusi arī starptautisku atzinību – šo trešdien, 13. septembrī Austrijas vēstniecība kampaņas dibinātājam, Vides izglītības fonda vadītājam Jānim Ulmem pasniegs «Energy Globe Foundation» balvu.

7 komentāri:

Asd
11 1
Asd
Nekāds brīnums, ņemot vērā kontingentu, kas parasti "atpūšas" Daugavgrīvā...
Atbildēt Ziņot!
Viesis
7 1
Viesis
kur vairāk portjanki, tur vairāk mēslu!
Atbildēt Ziņot!
O
6 1
O
Usķ Dvinsk...
Atbildēt Ziņot!
zip
6 2
zip
Kāpēc Daugavgrīvā netīrākā?? tas jebkuram skaidrs kas šad tad tur bijis.. visbiežakā valoda tur skan krievu valoda..
Un" kolorītas" personās neizsakāmā vairumā
Atbildēt Ziņot!
!
2 0
!
Visa riga brauc uz daugavgrivu piemeslo un pectam komentaros nirgajas nav ta ka tikai vietejie kulturas neseji te drazo
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Vēl par tēmu

Citi kanāla «Dabas skaistums» raksti: