Pistoles rītausmā: Divkaujas Viktorijas laikmeta Anglijā

«Apollo»

Pistoles rītausmā: Divkaujas Viktorijas laikmeta Anglijā

Foto: Everett Collection / Vida Press

19. gadsimta četrdesmitajos gados pieņemtie likumi Lielbritānijā aizliedza duelēšanos, tomēr vīrieši turpināja rītausmā atrisināt domstarpības ar pistoļu palīdzību, vēsta BBC vēstures vietne «Historyextra».

Duelēšanās centrā vienmēr ir atradies jautājums par godu. Nāvējošu divkauju ar pistolēm vai zobeniem no parasta mēģinājuma pastrādāt slepkavību atšķīra tas, ka ar divkaujas palīdzību varēja «atjaunot» ievainotu godu.

Jau viduslaiku galmos būtiski bija bruņinieku turnīri. Savukārt moderno laiku sākumā aristokrātu vidū sāka nostiprināties ideja par indivīda goda aizstāvību. Tā rādās mūsdienu divkaujas.

18. gadsimtā britu tirgotāju vidusšķira pārņēma daudzas aristokrātu tradīcijas, tostarp duelēšanos. Šajā laikā daudzi civilie un militārie likumi, kas klasificēja duelēšanos kā slepkavību, tika lielākoties ignorēti. Tikai pēc Napoleona karu beigām un plašākas militārisma noraidīšanas spēkā pieņēmās kampaņa par divkauju aizliegšanu. Sabiedrības noskaņojuma vēršanos pret šo praksi pastiprināja arī vairāki ievērojami incidenti, tostarp Velingtonas hercoga, kurš tolaik bija premjerministrs, dalība divkaujā 1829. gadā.

Foto: Rex Features / Vida Press

Arī pēc 1844. gadā pieņemtajiem likumiem par divkauju aizliegšanu tās tomēr turpinājās, jo saglabājās motivācija duelēties. Viktorijas laikmeta džentlmeņiem joprojām vajadzēja aizsargāt savu reputāciju. Daudzi bažījās, ka duelēšanās tikai pieņemas spēkā, aicinot to dalībniekiem piespriest smagus naudas sodus vai nosūtīt tos spaidu darbos.

Alternatīva divkaujai bija paust savu aizvainojumu laikrakstā vai arī vērsties tieši tiesā. Abas šīs procedūras bija sarežģītas, un to rezultātā nāktos mazgāt netīro veļu publiski.

Neapmierināti ar to, ka apmelotāji tik viegli var darboties, daudzi uzskatīja, ka divkaujas ir atceltas pāragri. Viņi aizstāvēja ne tik daudz pašas divkaujas, cik to ietekmi uz britu sabiedrību. Viņi uzskatīja, ka divkaujas padara cilvēkus pieklājīgākus, bažījoties, ka bez tām jaunākā paaudze būs mazāk «džentlmeniska».

Tikai ievērojamās sociālās pārmaiņas 20. gadsimtā, kas izraisīja aristokrātijas ietekmes zudumu un riebumu pret karu, pilnībā izbeidza duelēšanās praksi.

30 komentāri:

Ierēcos
19 3
Ierēcos
nekas nav mainījies, tagad tik ap rītausmu pec klubu slēgšanas sit viens otram viepļus!
Atbildēt Ziņot!
Mr.Susurs
20 4
Mr.Susurs Parādīt diskusiju
Dueleshanas tema vispar ir loti interesanta. Cilveks nemaz nevareja izvairities no dueleshanas, jo uzreiz zaudeja savu stavokli sabiedriba. Un paradijas interesanta profesija, profesionalie duelanti. Tava vieta vareja dueleties cits cilveks. Vislabak tas ir aprakstits, Grafa Montkristo. Kad Albers atsakas dueleties, vina tevs duelejas dela vieta.
Atbildēt Ziņot!
Rupucs
17 3
Rupucs
Vislabāk ir duelēties ar veceni, un vēl labāk ja tas notiek gultā, var tā riktīgi iedurt.
Atbildēt Ziņot!
dw
17 4
dw » Mr.Susurs Parādīt diskusiju
Šajā sakarībā bija profesija "laikrakstu duelants" . Ja kāds uzskatīja, ka konkrēta laikraksta raksts ir viņu aizvainojis, viņš varēja izsaukt uz divkauju redaktoru vai avīzes raksta autoru, to vietā tad parasti duelējās kāds armijas veterāns kurš bija laikraksta štatā. To atkal aprakstījis Onorē de Balzaks.
Atbildēt Ziņot!
lasitajs J
8 1
lasitajs J » Mr.Susurs Parādīt diskusiju
Interesanti. Tādas tradīcijas iespējams cilvēkus piespieda būt godprātīgākiem un izturētākiem.
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Vēl par tēmu

Citi kanāla «Vēstures baltie plankumi» raksti: