Princis Viljams bērnu dēļ lauž simts gadus vecu karalisko likumu Attēlu galerija

«Apollo»/ Sejas.lv

Princis Viljams bērnu dēļ lauž simts gadus vecu karalisko likumu 27 attēli

Foto: Reuters/Scanpix

Anglijas karaļnama pārstāvji ir ideālu manieru un diplomātijas paraugs - jāpiemin, ka tas neiedzimst, bet tiek ieaudzināts jau no mazotnes. Senie karaļnama likumi māca, ka jau no mazotnes karaliskās ģimenes pārstāvjiem jāmācās apspiest savas emocijas, ne tikai izejot sabiedrībā, bet arī esot līdzās sev mīļajiem, jo emociju izrādīšana padara mūs vājus.

Šo karaļnama likumu neatbalsta hercogiene Keita Midltone un princis Viljams, kuri savu bērnu dēļ izcīnīja likuma atcelšanu un par to runā publiski, parādot, ka arī karaļnamam ir jāmainās līdzi laikam.

Par likumu kā tādu un tā atcelšanu Keita un Viljams pastāstīja, apmeklējot bērnudārzus un salīdzinot bērnus dažādos laika posmos, sakot, ka viņi bērnībā un mūsdienu bērni jau tik ļoti atšķiras, nemaz nerunājot par vēl senāka laika posma bērniem.

Viljams un Keita vēlas, lai arī viņu bērni ir kā mūsdienu jaunatne, kura neslēpj emocijas, nebaidās izteikt un aizstāvēt savu viedokli; kādreiz bija vajadzīga seja, kurā nebija iespējams nolasīt ne prieka, ne bēdu pazīmes, taču mūsdienās viss ir pretēji.

Iespējams, viens no izšķirošajiem momentiem karaliskā likuma par bērnu audzināšanu atcelšanā bija fakts, ka karaliene Elizabete II tikai tagad spēja atklāt, cik ļoti sagrauta viņa jutās pēc mātes nāves un cik grūti bija pildīt šo karalisko likumu – neizrādīt emocijas.

16 komentāri:

džī _
59 2
džī _ » domas Parādīt diskusiju
Tur jau tā lieta ka vairums no «visa tauta» neprot pastāvēt par savu valsti, neprot aizstāvēt savus iedzīvotājus un cīnīties kopā ar tiem.
Aristokrātus piemin tikai ar nicību, kā liekēžus, pilnībā nenovērtējot to faktu, ka ļoti daudzi no viņiem bija virsnieki, kareivji, kas aizstāvēja šo «vairumu». Es gribētu redzēt, cik no mūsu 100nieka un pārējās birokrātu varzas ņemtu ieroci un būtu gatavi kritst par nodokļu makstājiem.
Atbildēt Ziņot!
Anonīms
10 1
Anonīms
Tas jau nav nekāds likums, bet tikai tradīcija un ieradums.
Atbildēt Ziņot!
Mendelis
23 6
Mendelis
Noteikts procents jauktu laulību starp rasēm, tautām un šķirām uzlabo genofondu, samazina iedzimto slimību un gēnu defektu izpausmju risku.
Domājat, ka senlaikos praktizētā līgavu laupīšana pārnovadā vai pārjūrā, un arī šobaltdien pastāvošais tuvu radu laulību liegums ir radušies tāpat vien? Cilvēces empīriskā pieredze rādīja, ka starp tīru "asinslīniju" un "svaigu asiņu" ienešanu dzimtā jāuztur pareizais līdzsvars. Endogāmija noved pie zemas vitalitātes.
Nedomāju, ka Eiropas karaliskajās ģimenēs tāpat vien jau otrā paaudzē praktizē laulības ar "ārpusniekiem" - acīmredzot ir apnicis cīnīties ar Marijas Terēzijas, Viktorijas un krievu caru pēcteču kuplā pulciņa izplatītajām hemofilijām un citām ģenētiskām problēmām.
Atbildēt Ziņot!
laikam
9 2
laikam » Labākais Parādīt diskusiju
Precoties krustu šķērsu starp dzimtām sanāk maisīt tās pašas asinis, tad arī parādās iedzimtas slimības utt.
Atbildēt Ziņot!
džī _
15 8
džī _ » Labākais Parādīt diskusiju
Zini, ja precās viena pagasta robežās, tad tur būs daudz lielāks iespējamās saslimšanas %, kā, ja muižnieks no Vācijas dosies pie nezin kuras pakāpes māsīcas uz Angliju. Ir jāņem vērā dažāda ranga muižniecību, plus ekonomisko interešu laulības, kur laulātais varbūt nav muižnieks, bet ir vairākās paaudzēs labi izglītotu vecāku pēctecis, kas, turklāt, ir ļoti veiksmīgi uzņēmēji.
Savukārt, ja spriež par radniecību - jo mazāka valsts, jo lielāks %, ka visi ir radi. :)
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Vēl par tēmu

Citi kanāla «Slavenības» raksti: