Vietējie autoceļi saņems lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

«Apollo»

Vietējie autoceļi saņems lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

Foto: Ieva Makare/LETA

2018. gadā vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kā portālu «Apollo» informēja VAS «Latvijas Valsts ceļi», satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) un VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne–Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz pat Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadu ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro – šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016. gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» norādīja satiksmes ministrs.

«Šis būs lielākais finanšu ieguldījums vietējās nozīmes valsts autoceļos viena gada ietvaros pēdējo 25 gadu laikā,» uzsvēra Augulis.

Valsts autoceļu tīklā vairāk nekā puse – 12 000 km – ir autoceļi ar grants segumu. Dubultā virsmas apstrāde ir viens no efektīviem veidiem, kā padarīt šos ceļus daudz komfortablākus un atvieglot iedzīvotājiem pārvietošanos, kā arī nodrošināt, ka ceļi neput, un ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti tiem cilvēkiem, kas dzīvo līdzās ceļiem.

Lai uz grants ceļa veiktu dubulto virsmas apstrādi, vispirms no ceļa malām ir jānoņem apaugums, jāsakārto ūdens novades sistēma (nepieciešamības gadījumā zemes klātnē jāiebūvē vai jānomaina bojātās caurtekas). Grants segums tiek nogreiderēts, tiek salaboti iesēdumi un citi seguma defekti. Tad uz virsmas plānā kārtiņā tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērtas grants, dolomīta vai granīta šķembas, ko pieveltņo, lai tās sasaistās ar bitumenu. Tad tiek veidota otrā kārta – atkal tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērta otra grants, dolomīta vai granīta šķembu kārta. Un arī šī kārta tiek pieveltņota. Lai šķembas kārtīgi sasaistītos ar bitumenu, ceļš ir «jāpiebrauc», tādēļ pirmās dienas pēc virsmas apstrādes tiek saglabāti ātruma ierobežojumi. 

Lai gan šāda apstrāde nav līdzvērtīga asfaltbetona segumam, tomēr pie nelielas intensitātes satiksmes, piemēram, ciematu centros vai citviet, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, šāds segums ir ļoti piemērots. Turklāt atšķirībā no grants seguma, kas bieži ir jālīdzina ar greideri, pēc dubultās virsmas apstrādes, ceļa kopšana ir daudz ērtāka un izdevīgāka.

Ministrs apsekoja arī būvdarbus uz reģionālā autoceļa Pļaviņas–Madona–Gulbene (P37), kur pilnībā

tiek pārbūvēts posms no Gulbīša līdz Gulbenei, kā arī tilta pāri Tirzai pārbūvi uz reģionālā autoceļa Smiltene–Velēna–Gulbene (P27).

Uz Gulbenes ceļa izbūvētas caurtekas, pabeigta asfaltbetona saistes kārtas izbūve pie Gulbenes robežas, kā arī izbūvēts gājēju un velosipēdistu ceļš. No augusta sākuma līdz septembra beigām satiksmei ir slēgts neliels šī autoceļa posms pie pilsētas robežas, jo tur notiek arkveida metāla saliekamās caurtekas izbūve, lai novadītu Krustalīces upi pa pagaidu gultni un īstās gultnes vietā varētu izbūvēt caurteku. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti 2018. gada vasarā. Projekta izmaksas ir 9,5 miljoni (ar PVN). Būvdarbi notiek ar ERAF līdzfinansējumu, tos veic SIA 8CBR.

Savukārt Tirzas tiltam uz ceļa Smiltene–Velēna–Gulbene (P27) izbūvēta jauna hidroizolācija un vienā brauktuves pusē ieklāts jauns asfalta segums divās kārtās, izbūvētas margas un jauna konsole. Tiltam ir jauni balsti un sijas, ieklātas jaunas pārejas plātnes starp tiltu un ceļu. Pāri tiltam satiksme notiek pa vienu joslu un to regulē ar luksoforiem. Būvdarbus uz tilta veic SIA 8CBR un to līgumcena ir 478 tūkstoši eiro (ar PVN).

50 komentāri:

total_Isterik
16 0
total_Isterik
Austrumeiropas kleptokrātija - saskatījušies Korupcijas muzeja, tas ir Janukoviča villas - bildes un grib sev arī tādas. Par Eiropas naudu ne tādas vien ir sanākušas un vēl sanāktu, ja ES līmenī tas visiem jau nebūtu apnicis kā ar salkaniem saukļiem tiek zagts!?
Atbildēt Ziņot!
lacislasa
21 1
lacislasa
nekas mūsu vadoņi dobelè spridzanis ar savu bandu atkal savāks piķi un vitja noziedos ZZS, tie labi pieprot šito štelliti!?
Atbildēt Ziņot!
dumpiS_pumpiSS
12 0
dumpiS_pumpiSS
Tu vismaz uzzini kādi ir ieroči LV armijā un tad komentē!
...................................... ....................................... ............

nevag _dēt, paskaties bildi...
Atbildēt Ziņot!
Smaidiņš
26 3
Smaidiņš Parādīt diskusiju
Viss notiek pēc plāna. Tauta savēlēja daudz ZZS bosus , tagad uz viņu mājām jābūvē labi ceļi. Nākošo reizi ievēlēs citus un ceļus remontēs uz to mājām. Tāpēc nākošo reizi nevēliet tos pašus cilvēkus.
Atbildēt Ziņot!
un cik
23 3
un cik
šis hūtes muļļa saņems otkatos no valsts budžeta līdzekļiem, lai padalītos ar saimniekiem!!!???
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Vēl par tēmu

Citi kanāla «Jaunumi» raksti: