Zinātnieki izskaidrojuši, kāpēc žāvāšanās ir lipīga

«Apollo»

Zinātnieki izskaidrojuši, kāpēc žāvāšanās ir lipīga

Foto: PantherMedia / Scanpix

Nākamreiz sēžot blakus kādam, kurš žāvājas, pamēģiniet nežāvāties, un jūs atklāsiet, ka to ir grūti izdarīt.

Kādēļ žāvas ir tik grūti apspiest? Skaidrojums meklējams smadzeņu daļā, kas atbild par motorajām spējām, liecina žurnālā «Current Biology» publiskots jauns pētījums.

Vēlmi žāvāties, kad to dara blakus esošs cilvēks, zinātnieki dēvē par lipīgo žāvāšanos (contagious yawning). Tas ir atdarināšanas fenomens, kad automātiski tiek atkārtota otra cilvēka rīcība.

Lipīgā žāvāšanās nav raksturīga tikai cilvēkiem. Šis fenomens novērojams arī suņiem un šimpanzēm, secinājuši zinātnieki.

Foto: PantherMedia / Scanpix

Pētot, kas notiek cilvēka smadzenēs, kad pielīp žāvas, britu zinātnieki novēroja 36 pieaugušus cilvēkus, kuri skatījās video ar citiem cilvēkiem, kas žāvājas. Izmantojot transkraniālo magnētisko stimulāciju, zinātnieki izmērīja dalībnieku smadzeņu aktivitāti eksperimenta laikā.

Vienā no eksperimentiem cilvēki tika lūgti vai nu apspiest žāvas, skatoties video citus žāvājamies, vai brīvi žāvāties. Pēc tam dalībnieku uzdevumi tika samainīti. Citā eksperimentā dalībniekiem tika dots tāds pats uzdevums, bet zinātnieki pievadīja elektrisko strāvu viņu smadzenēm. Elektriskās strāvas uzdevums bija stimulēt galvas smadzeņu motorās garozas daļu, kas, domājams, kontrolē žāvāšanos. Eksperimenta laikā dalībniekiem tika lūgts novērtēt savu vēlmi žāvāties.

Zinātnieki secināja, ka dalībniekiem tikai daļēji veicies apspiest žāvāšanos. Tika novērots mazāks skaits kārtīgu žāvu, bet lielāks skaits apspiestu. Turklāt, kad dalībniekiem tika lūgts apspiest žāvāšanos, vēlme žāvāties pieauga.

Īsāk sakot, mēģinājumi nežāvāties palielina vēlmi to darīt, secinājusi viena no pētījuma autorēm Notingemas universitātes profesore Džordžīna Džeksone (Georgina Jackson).

Zinātnieki arī atklāja, ka tieksme «saķert žāvas» ir saistīta ar smadzeņu aktivitāti motorās garozas daļā - jo lielāka aktivitāte, jo lielāk nosliece uz žāvāšanos. Kad zinātnieki stimulēja šo daļu ar elektrisko strāvu, vēlme žāvāties pieauga.

Zinātnieku atklājumi par žāvāšanos var sekmēt vairāku neiroloģisku traucējumu ārstēšanu, piemēram, Tureta sindromu, ar kuru sirgstošajiem cilvēkiem ir tiki - atkārtotas, ātras, no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas.

13 komentāri:

AAA
9 0
AAA
Izlasīju virsrakstu un no tā vien uznāca žāviens,kuru nekādi nevarēju apstādināt un pat rakstot savu teikumu atkal vajadzēja nožāvāties joptvaimat.
Atbildēt Ziņot!
jā
5 0
Arī sifiliss ir lipīgs.
Atbildēt Ziņot!
Mr.Susurs
11 5
Mr.Susurs » Mr.Susurs Parādīt diskusiju
Vecit es atskiriba no tevis dzeru reti. Parasti brivdienas un ari ne katru reizi. Snabi vispar nedzeru. Parsvara alinu. Ja es snabi iedzershu, tad Riga vara mainisies. Shirmis snabi netur, bet sedet negribas.
Atbildēt Ziņot!
Mr.Susurs
9 6
Mr.Susurs » Mr.Susurs Parādīt diskusiju
Kadel es gulta nekad nezhavajos? Jo mani vai nu sieva apkers, vai es vinu. Pateikshu , kadu mulkibu uz austinas, vina pasmaidis. Pateiks , ka esmu nelabojams un abi aizmigsim. 4 no rita, vina man nospers spilvenu... Man laiks mosties. Bet vinai spilvens aizsardzibai , lai es netraucetu vinai gulet. Labak lai zhavajas , smadzenes ar skabeli baro, bet ari savu miloto virieti pabaro Neka nebija. Brokastis man pasham jashivere pa virtuvi. Bet dazreiz ta gribas ar kadu parunat 5 no rita. Labi , ka ezhi ir majdzivnieki. Ar viniem var parunat un vini neko nesaka preti , bet tikai smaida. Pec tam chiba iesezhas un ka ar bobsleju aizlaidz uz gulamistabu gulet :)
Atbildēt Ziņot!
Mr.Susurs
7 7
Mr.Susurs Parādīt diskusiju
Nu vispar zhavashanas nav lipiga. Cik atreros zhavashanas ir fiziologisks process. Smadzenem trukst skabeklis. Paris reizes nozhavajies, smadzenes dabuja savu devu un turpini talak rukat. Visada gadijuma zhavashanai nav nekada sakara ar nogurumu vai veleshanos gulet. Kadel parasti zhavashanas sakas pie TV ekraniem. Tev rada kadu sudu pa TV un tavas smadzenes to neuztver. Pazhavajies paris reizes, smadzenes kluva gugrakas un parsledzi uz citu TV kanalu :)
Atbildēt Ziņot!

Only registered foreign users can post.

Vēl par tēmu

Citi kanāla «IT&T. Zinātne» raksti: